352 859 eiro — tik izmaksā desmit elektrisko kravas auto flotes piecu gadu ekspluatācija bāzes scenārijā ar 60 000 km gada nobraukumu uz vienu transportlīdzekli. Ja uzlādes infrastruktūru atver arī citiem uzņēmumiem un pārdod elektroenerģiju trešajām personām, izmaksas samazinās līdz 336 903 eiro. Dīzeļa flotei tas pats periods izmaksā 367 974 eiro. Šādus skaitļus rāda Fraunhofer IFAM vadītā trīs gadu pētījuma “Transportation in Charge” gadījuma analīze.
Kas ir “Transportation in Charge”
Projekts sākās 2023. gada aprīlī un noslēdzās 2026. gadā. To finansēja Vācijas Federālā ekonomikas un klimata aizsardzības ministrija. Partneri bija RWTH Āhenes institūti, PSI Logistics, Rhenus Home Delivery un Behrens-Wöhlk. Pētnieki pavadīja pirmos smagos e-kravas auto (MAN eTGX un citus) un to uzlādes infrastruktūru reālos loģistikas centros un industriālajās zonās.
Galvenais secinājums: industriālās zonas un kravas transporta centri ir dabiska e-kravas auto elektrifikācijas “spēkstacija”. Tur auto var lādēt naktī vai iekraušanas/izkraušanas laikā, samazinot atkarību no publiskajām stacijām. Taču tīkla pieslēguma jauda ir galvenais šķērslis. Bez vidējā sprieguma pieslēguma ultraātrās uzlādes stacijas iespējamas tikai ar atsevišķām saules elektrostacijām un akumulatoriem.
Kāpēc kopīga uzlāde strādā
Projekta vadītājs Sönke Stührmann uzsver: “Kopīga uzlādes infrastruktūra nav teorētisks jēdziens, bet galvenais sviras mehānisms, lai samazinātu izmaksas, atslogotu tīklu un paātrinātu flotu elektrifikāciju.” Priekšnosacījumi ir skaidri juridiskie ietvari, caurspīdīgas lomas un uzticība starp iesaistītajiem.
Uzlādes jauda jāpielāgo konkrētajam režīmam: nakts depo uzlādei bieži pietiek ar 50–100 kW, bet intensīvos šautuļpārvadājumos vajadzīgi 200–350 kW. Fraunhofer IFAM aprēķina, ka pat bez kopīgas izmantošanas uzlādes elektroenerģijas cena ap 30 centiem/kWh jau nodrošina līdzsvaru pret dīzeļa kravas auto.
Projekta noslēgumā publicēti praktiski ieteikumi, ceļvedis un juridiskais atzinums par kopīgu uzlādi. Tie pieejami Fraunhofer IFAM mājaslapā.
Ko tas nozīmē Latvijā un Eiropā
Tīkla jaudas ierobežojumi loģistikas centros un industriālajās zonās nav tikai Vācijas problēma. Latvijā e-kravas auto skaits vēl ir neliels, bet uzņēmumi jau sāk tos izmantot, un publiskā lieljaudas infrastruktūra (Elektrum Drive, Virši u.c.) galvenokārt orientēta uz vieglajiem auto. Kopīgas uzlādes modeļi varētu palīdzēt sadalīt tīkla pastiprināšanas un iekārtu izmaksas starp vairākiem loģistikas operatoriem vienā zonā.
Kas vēl nav zināms: precīzi, kā Latvijas tīkla operatori un pašvaldības praktiski īstenos līdzīgu koordināciju, un kādi būs reālie līgumu un piekļuves modeļi vietējos loģistikas parkos.
Avots: electrive.com
Avots: Fraunhofer IFAM – Transportation in Charge
Avots: IKEM Leitfaden Shared Charging
Noderīgi resursi auto entuziastiem: