Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc briti, japāņi un indieši brauc pa kreiso pusi, bet mēs Eiropā un ASV – pa labo? Auto industrija jau vairāk nekā gadsimtu saskaras ar šo šķelšanos, kas maksā miljardus papildu izmaksu dēļ atšķirīgiem modeļiem. Raksts no The Drive atklāj, ka vaina meklējama zirgu pajūgos, koloniālajā vēsturē un pat Napoleona ietekmē.
Šodien aptuveni 70–75% valstu (vairāk nekā 160) brauc pa labo pusi, bet atlikušie ~75–76 (ieskaitot teritorijas) – pa kreiso. Tomēr kreisajā pusē dzīvo ap 30–35% pasaules iedzīvotāju – tas ir gandrīz divi miljardi cilvēku, pateicoties blīvi apdzīvotām valstīm kā Indija, Indonēzija un Pakistāna.
Kāpēc kreisā puse dominēja senatnē?
Viss sākās jau viduslaikos. Lielākā daļa cilvēku ir labročiem, tāpēc jātnieki un karavīri labprāt turējās kreisajā pusē – lai labā roka (ar zobenu) būtu tuvāk pretiniekam. Arī zobena maksts kreisajā pusē netraucēja garāmgājējiem. Arheologi pat Romā atraduši liecības, ka pajūgi brauca pa kreiso.
1300. gadā pāvests Bonifācijs VIII izsludināja Jubilejas gadu – svētceļojumi uz Romu lika milzīgam cilvēku skaitam doties pa ceļiem. Viņš lika gājējiem turēties kreisajā pusē. Šis ieradums nonāca arī Anglijā un tur iesakņojās.
Franči un labā puse
Francijā zirgu pajūgu laikos lēnie gājēji (zemnieki) turējās labajā pusē, bet ātrie – kreisajā, lai apdzītu. 1750. gados Francijā to ierakstīja likumā – turēties labajā pusē. Franču revolūcija pastiprināja šo tendenci: muižnieki, lai izvairītos no tautas dusmām, brauca pa labi, saplūstot ar masām.
Napoleons izplatīja labās puses braukšanu visā iekarotajā Eiropā. Tās valstis, kas pretojās frančiem (piemēram, Lielbritānija), palika pie kreisās puses – tas kļuva par nacionālo lepnumu.
Amerikas dumpis un praktiskais iemesls
ASV lielākoties izvēlējās labo pusi ne tikai tāpēc, ka gribēja norobežoties no britiem. Galvenais iemesls – Conestoga pajūgi. Vadītājs sēdēja kreisajā aizmugurējā zirgā, lai ar labo roku vicinātu pātagu. Kad divi pajūgi satikās, abi nobrauca pa labi – tā vadītājs redzēja pretimnācēju un kontrolēja distanci.
Šī prakse nostiprinājās un kļuva par likumu štatos. Kanāda un citas valstis sekoja amerikāņu piemēram.
Britu impērija izplatīja kreiso pusi
Lielbritānijas kolonijas – Indija, Austrālija, daudzas Āfrikas valstis, Japāna (kur briti palīdzēja būvēt dzelzceļus) – pārņēma kreiso pusi. Pat Dienvidāfrika, kaut nīderlandiešu izcelsmes, sekoja britu ietekmei.
Mūsdienu sekas auto pasaulē
Šī šķelšanās rada galvassāpes ražotājiem: jātaisa atsevišķi modeļi ar stūri pa kreisi vai pa labi. Vecu auto imports no “otrās” puses kļūst sarežģīts un dārgs. Vai jūs iedomājaties braukt pa Londonu, sēžot labajā pusē, ja visu mūžu esat pieradis pie kreisās?
Kā jūs domājat – vai kādreiz pasaule pāries uz vienotu braukšanas pusi, vai vēsture un tradīcijas to neatļaus?
Avots: Here’s Why Two Billion People Drive on the Wrong Side of the Road
Noderīgi resursi auto entuziastiem: